21.oktobris / 2017

Dievišķā liturģija Rīgas katedrālē Augstisvētītā Bīskapa Jāņa vadībā

2017. gada 21. oktobrī, otrajā relikviju šķirsta ar 54 jaunmocekļu un apliecinātāju relikviju daļiņām atrašanās dienā Latvijā, sirdssk. Pelagijas, Vjatkas svēto kopējas godināšanas un svētās Pelagejas, jaunavas, piemiņas dienā,  Dievišķo liturģiju Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē  ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību kalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs.

Augstisvētītajam Valdniekam līdzkalpoja Rīgas apriņķa prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks, Valmieras apriņķa prāvests virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs) un Rīgas baznīcu klēriķi.

Pēc kinonika ar sprediķi par svēto jaunmocekļu un apliecinātāju ciešanām un varoņdarbu pie dievlūdzējiem vērsās viens no Rīgas eparhijas vecākajiem klēriķiem virspriesteris Leonīds Abaševs. „...Šodien mēs paklanāmies to cilvēku svētajām relikvijām, kuri nekad neatteicās no Ticības. Tādēļ kāds tika nogalināts, kāds nonāca nometnē, cietumā, kāds tika izsūtīts... Protams, bija arī tādi, kuri neatteicās, pat vairāk – tādu cilvēku bija ne mazums, bet, glābjot savu dzīvību, viņi pazudināja dvēseli. Atteikušies no Dieva, novērsušies no Viņa, viņi komfortablas dzīves dēļ atteicās no Baznīcas, atteicās no prieka baudīt Svēto Vakarēdienu, atteicās, ja visu izdarīto nenožēloja, no mūžīgas dzīves... Mani dārgie, mūsdienās, atnākot uz baznīcu, mēs parasti lūdzamies par mūsu labklājību, jo ciest mokas, paciest, ierobežot sevi neviens negrib. Tomēr pestīšanas labad nepieciešams varoņdarbs. Varoņdarbs – tas ir tad, kad dari to, ko negribas darīt, un nedari to, ko gribi.  neviens negrib pārbaudījumus, bet tos nepieciešams pārdzīvot, nepieciešams pārvarēt bez kurnēšanas, paļaujoties uz Dievu, jo visi svētie cieta kristus dēļ, ierobežoja sevi, pārvarot sevi. Sevis pārvarēšana – tas arī zināmā veidā ir varoņdarbs, mocības, ciešanas. Mēs baidāmies ciešanu, bet bez tam nav varoņdarba, nav moceklības, nav svētuma un pestīšanas...”

Pēc Dievišķās liturģijas tika nodziedāts tropārs, kondaks un augstiteikšana pie jaunmocekļu un apliecinātāju relikviju šķirsta, bet pēc tam tika nokalpota litija par mūžampieminamo Dieva kalponi Pelagiju, Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra māti.

Dievkalpojuma noslēgumā Bīskaps Jānis apsveica dievlūdzējus ar jaunmocekļu un apliecinātāju dziedinošo relikviju ierašanos Rīgā.