26.jūlijs / 2017

Latvijas Pareizticīgā Baznīca lūgšanās atzīmē Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Arhiereja hirotonijas 28. gadadienu

2017. gada 23. jūlijā, 7. svētdienā pēc Trijādības, mūsu Kunga Jēzus Kristus Godājamā Tērpa nolikšanas Maskavā un Dievmātes Koņevas ikonas svētku dienā, Latvijas Pareizticīgā Baznīca atzīmē notika sava Vadītāja - Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Arhiereja hirotonijas gadadienu. Šajā svētku dienā Virsgani, svētkalpotāji un ticīgie pulcējās Dievišķajā liturģijā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, lai dalītos šīs dienas priekā ar savu Valdošo Virsganu.

Valdniekam Metropolītam Dievišķajā liturģijā līdzkalpoja Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs, Augstisvētītais Jelgavas bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs; Rīgas prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks, Valmieras apriņķa prāvests virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, Daugavpils apriņķa prāvests virspriesteris Dionīsijs Gorjunovs, Rēzeknes un Madonas apriņķu virspriesteris Viktors Teplovs, Liepājas apriņķa prāvests virspriesteris Vadims Demčenko, Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klostera pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs) un daudzu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnamu klēriķi. Dievkalpojumā dziedāja divi kori – Rīgas katedrāles koris reģentes Natālijas Mudrajas vadībā un Rīgas sv. labtic. lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcas koris Irīnas Kildišas vadībā.

Dievkalpojumā lūdzās Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera igumene Magdalēna (Polin) ar klostera māsām, Ilūkstes Dievmātes Piedzimšanas sieviešu klostera pārzine mūķene Rafaela (Kristholde), Daugavpils-Rēzeknes eparhijas garīgais tēvs shiarhimandrīts Agafangels (Savčenko), daudzi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas svētkalpotāji un ticīgie.  

Liturģijas laikā izskanēja pateicības lūgumi par Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra veselību un labklājību.

Pirms Svētā Vakarēdiena pasniegšanas ticīgajiem Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs pavētīja, ka par godu mūsu Kunga Jēzus Kristus Godājamā Tērpa nolikšanas Maskavā svētkiem, uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli atvests šķirstiņš ar svētajām relikvijām, kuru vidū atrodas pats galvenais svētums – Kunga Dzīvudarošā Krusta daļiņa. Viņa Eminence aicināja dievlūdzējus palūgties un godināt šos diženos svētumus pēc Svētā Vakarēdiena saņemšanas.

Pēc Dievišķās liturģijas notika aizlūgums, kura noslēgumā Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs nolasīja pateicības lūgšanu Pestītājam, bet Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs nolasīja lūgšanu Vissvētajai Dievadzemdētājai. Skanot augstiteikšanas dziedājumam, Virsgani un garīdznieki godināja svētās ikonas – Kunga Tērpa Nolikšanas un Dievmātes Koņevas ikonas. Aizlūgums noslēdzās ar ilgu gadu vēlējumu.

Savā sprediķī Visaugstisvētītais Aleksandrs vispirms pateicās Virsganiem, klēram, igumenei, klostera masām un ticīgajiem par to, ka viņi dalījās šīs dienas svētku priekā, pastāstīja par Kunga Tērpa pārnešanu no Persijas uz Maskavu 1625. gadā. Īpašu uzmanību Valdnieks savā sprediķī veltīja obligātai svētdienas dievkalpojumu apmeklēšanai un regulārai līdzdalībai grēksūdzes un Euharistijas sakramentos. “Daudzi dodas saņemt Svēto Vakarēdienu, neaizdomājoties par to, kādu diženu svētumu viņi saņem. Dalībai Euharistijā nepieciešams gatavoties – izlasot noteiktas lūgšanas, iepriekšējā vakarā apmeklējot dievkalpojumu, ar gavēni, pie tam, pirmkārt, ar garīgu gavēni – atturību domās, vārdos, darbos, pārdzīvojot par saviem grēkiem un apzinoties savu personīgo necienību... Valdnieks Nikons (Vorobjovs) savās vēstulēs aicina garīgos bērnus, lai viņi vienmēr patur prātā pastāvīgas nāves bailes, tādēļ ka ja mūsu domās vienmēr būs šīs bailes, mēs pasargāsim sevi no grēka, jebkurā brīdī sagaidot Dieva Pastaro Tiesu. Īpaši svarīgi šīs bailes apzināties gavēņa dienās – ilgo gavēņu vai arī gatavojoties Dievgaldam, jo tādējādi mēs labāk apzināsimies savus trūkumus, labāk apzināsimies savas dzīves īslaicīgumu, apzināsimies, cik būtiski ir sagatavot sevi mūžīgai dzīvei un izlabot savus grēkus un trūkumus”. Sava sprediķa noslēgumā Valdnieks vēlreiz pateicās visiem par apsveikumiem un kopīgo lūgšanu.

Sprediķa noslēgumā ar apsveikumu pie Valdnieka Metropolīta Rīgas prāvestības vārdā vērsās virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks, kurš nolasīja apsveikumu un pasniedza Visaugstisvētītajam Valdniekam panagiju.

Rīgas klostera māsu vārdā LPB Valdošo Virsganu sveica Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera igumene Magdalēna (Polin). Pēc tam Ilūkstes Dievmātes Piedzimšanas sieviešu klostera māsu vārdā Virsganu apsveica mūķene Rafaela (Kristholde).

Pēc tam Visaugstisvētīto Valdnieku sveica valsts iestāžu pārstāvji, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes darbinieki, dažādu Latvijas pareizticīgo dievnamu ticīgie