14.aprīlis / 2017

Lielās Sestdienas Rīta dievkalpojums ar Pestītāja apbedīšanas kārtu Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra vadībā

2017. gada 14. aprīlī, Lielās Sestdienas priekšvakarā, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē kalpoja Lielās Sestdienas rīta dievkalpojumu ar mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus apbedīšanas kārtu.

Viņa Eminencei līdzkalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jāni, Rīgas eparhijas vikārs, Rīgas apriņķa prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks un katedrāles klēriķi.

Simtiem ticīgo lūdzās ar aizdegtām svecēm rokās.  Pēc tropāru uz „Kungs, es piesaucu” nodziedāšanas Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs, Augstisvētītais Bīskaps Jānis un līdzkalpojošie garīdznieki Pestītāja Plašaņicas priekšā nolasīja 17. kafizmas pantus ar slavinājumiem, sadalītus trīs statijās. Pēc Lielās slavas dziesmas, garīdzniekiem un ticīgajiem dziedot sēru dziedājumu „Svētais Dievs”, Plašaņica Krusta gājienā, skanot sēru zvaniem, tika apnesta ap katedrāli.

Pēc Rīta dievkalpojuma Valdnieks vērsās pie dievlūdzējiem ar sprediķi par Pestītāja apbedīšanu un Pastaro Tiesu. „Mūsu Pestītāju Jēzu Kristu apbedī naktī, slepus, kā ļaundari, baidoties no tautas, Jeruzālemes iedzīvotājiem, apglabā Jāzeps no Arimatejas un Nikodēms... Mēs redzam pasaules Pestītāju karājamies krustā, mācekļu atstātu „aiz bailēm no jūdiem”, zaimotu, ļaužu pūļa izsmietu un tikai Viņa Māte Visšķīstā Dievadzemdētāja un Viņa mīļotais māceklis Jānis Teologs stāv blakus Viņam. Viņa Māti pārņēmušas šausmas, Viņa nesaprot, kā Viņas bezgrēcīgais Dēls, kurš nav darījis nekā ļauna, cieš, kā cilvēki spēj Viņu lamāt un zaimot... Bet kanona noslēgumā skan cerības pilnie vārdi „ļāvos nomirt, bet arī augšāmcelšos”, kas sagatavo mūs gaidāmajai Pashai... Šobrīd, uzlūkojot Pestītāja šķirstu, Svēto Plašaņicu, mēs redzam dzīves laicīgumu, tās ātro plūdumu. Mēs zinām, mēs ticam, ka būs Pastrā Tiesa, kur taps zināmi visi, pat visapslēptākie katra cilvēka grēki, un kur jau vairs nebūs iespēju izbēgt no soda tiem, kas nav nožēlojuši savus grēkus... Viss Lielais gavēnis bija grēku nožēlas laiks, kad mēs gatavojāmies ne tikai Pashas sagaidīšanai, bet arī Pastarajai Tiesai, lai caur nožēlu mēs atrastos glābto skaitā”.