8.aprīlis / 2017

Dievišķā liturģija Rīgas katedrālē Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra vadībā

2017. gada 2. aprīlī, Lielā gavēņa piektajā svētdienā un sirdsskaidrās Ēģiptes Marijas piemiņas dienā, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs kalpoja Dievišķo liturģiju Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Visaugstisvētītajam Valdniekam Metropolītam līdzkalpoja Rīgas apriņķa prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks un katedrāles klēriķi.

Pēc Dievišķās liturģijas Valdnieks Metropolīts vērsās pie dievlūdzējiem ar sprediķi par grēknožēlas tēmu. „...Gavēnis – tas ir nožēlas laiks, laiks, kad Svētā Baznīca aicina mūs uz labošanos... Bieži vien mēs pat neapzināmies sava grēcīguma apmēru, tādēļ būs piemēroti atcerēties vienu pamācošu stāstu. Pie kāda stareca reiz atnāca divas sievietes, viena no viņām sacīja, ka viņai ir viens grēks, bet ļoti baiss, bet otra – ka viņai īpašu grēku nav, tikai kaut kādi nelieli un nenozīmīgi. Tad starecs viņām sacīja, lai sievietes aiziet uz upes krastu, un pirmā lai tur paņem vienu lielu akmeni, bet otrā savāc daudz mazu akmentiņu. Sievietes izpildīja stareca sacīto, un kad atgriezās pie viņa, tad izrādījās, ka viņu nastas sver vienādi. Tad starecs sacīja, ka grēku daudzus, kuri mums liekas tik nenozīmīgi, izrādās tikpat smagi dvēseli kā  viens liels grēks. Tomēr, tāpat kā vienu akmeni ir vieglāk nolikt vietā kā daudzus mazus akmeņus, tā arī nožēlot vienu smagu grēku ir vieglāk kā daudzus grēkus, kas ir mūsu dzīves ikdienas daļa... Grēks – tas ir tas bezdibenis, kas atdala mūs no Dieva, bet nožēla, grēksūdze, bet tikai patiesa, no sirds nākoša – tas ir tas, kas palīdz pārvarēt šo bezdibeni, kļūt tuvākam Dievam ne vārdos, bet darbā. Tādēļ cik ļoti maldās tie cilvēki, kuri nenāk uz baznīcu, nepiedalās Sakramentos. Viņi, vārdos sevi dēvējot par kristiešiem, ar katru dienu vairāk un vairāk attālinās no mūsu Pestītāja...”.