31.marts / 2017

Rīta dievkalpojums ar Lielā grēknožēlas kanona lasīšanu Virsgana vadībā Rīgas katedrālē

2017. gada 29. martā, Lielā gavēņa piektās nedēļas trešdienā, Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, līdzkalpojot Augstisvētītajam Jelgavas Bīskapam Jānim, Rīgas eparhijas vikāram, kalpoja Rīta dievkalpojumu ar sirdsskaidrā Krētas Andreja Lielā grēknožēlas kanona un sirdsskaidrās Ēģiptes Marijas dzīvesstāsta lasīšanu („Marijas stāvēšana”) Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Virsganiem līdzkalpoja Rīgas apriņķa prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks un katedrāles klēriķi.

Saskaņā ar dievkalpojumu Nolikumu, Rīta dievkalpojumā tiek lasīts sirdssk. Krētas Andreja Lielais grēknožēlas kanons, kurš jau tika lasīts Lielā gavēņa pirmās nedēļas pirmdienā, otrdienā, trešdienā un ceturtdienā. Šīs dienas īpatnība ir sirdssk. Ēģiptes Marijas (piemiņa 1./14. aprīlis) dzīvesstāsta lasīšana, kura ir patiesas nožēlas, cīņas ar grēku un lielas Dieva žēlastības piemērs. Sirdssk. Krētas Andreja lasīšanas tradīcija kopā ar sirdssk. Ēģiptes Marijas dzīvesstāsta lasīšanu aizsākās kopš sestā Vispasaules koncila laikiem (VII gs. beigas).

Pēc Lielā kanona lasīšanas pabeigšanas Viņa Eminence vērsās pie dievlūdzējiem ar sprediķi: „... Neviens no mums šodien neprasa aiziet tuksnesī, pametot visu, un dzīvot tur, līdzīgi Ēģiptes Marijai, bez ēdiena, apģērba, ūdens, nekā, kas spēj nodrošināt jebkādu komfortu. Nē, mūsu Kungs Jēzus Kristus prasa no mums tikai pievērst Viņam mūsu sirdis, mūsu dvēseles. Mums jāvēršas pie Tā, kurš mūs radījis, kurš cietis mūsu dēļ, jāvēršas tā, kā to darīja muitnieks, caur nožēlu... Paskatieties uz Ēģiptes Mariju – viņa vairāk kā četrdesmit gadus nodzīvoja tuksnesī, lūgšanās un gavēnī, bet vienalga turpināja sevi uzskatīt par lielu grēcinieci, bet pie mums uzskata – ja neesi nogalinājis vai aplaupījis, tad arī grēku nav, un uz grēksūdzi baznīcā nav jānāk... Šeit dižena svētā sevi dēvē par grēcinieci un pazemīgi izsūdz grēkus. Tādēļ centīsimies, uzlūkojot sirdsskaidrās Ēģiptes Marijas piemēru, kaut atlikušo gavēņa laiku pavadīt nožēlā...”.